Vietnes virsraksts

Šajā grāmatā es nestāstīšu par uztura pamatprincipiem, un es nemēģināšu nevienu pārliecināt, ka keto/carnivore uzturs ir vislabākais.. Šī grāmata ir domāta tam, ja esi pats nolēmis iet šo keto ceļu, un Tev ir vajadzīga kāds atbalsts, lai sasniegtu savu mērķi, izmantojot keto uzturu kā līdzekli!

Šo grāmatu iesaku lasīt katru dienu pa vienai nodaļai, lai katru dienu ir kāds atbalsta punkts, kas ļaus noturēties uz ceļa. Noturēties ne tādēļ, ka kāds liek, bet tāpēc, ka pats izvēlējies šo ceļu, bet iespējams, ne vienmēr tas izdodas. Tad nu šī būs lieliska grāmata, kas pavadīs Tevi keto ceļā.

Es neesmu dakteris, es Tev neiesaku nevienu diētu, bet ja esi uz šī ceļa, tad šis būs vairāk emocionāls kopā būšanas laiks ar mani, jo rakstot šo grāmatu, es esmu uz keto ceļa, atrodoties ketozē un ar visiem saviem ceļa izaicinājumiem. Es ieminu taku, un ja gribi, seko.. Jo es šo ceļu esmu ieminusi un zinu bedres, kurās parasti iekrīt keto gājējs… Bet ja gribi savu ceļu, droši ej un nebaidies..

Tas, ko es uzreiz gribu teikt- nekad un neviens ceļš nav bez izgāšanās.. ja Tu domā, ka kāds, kam Tu seko un piekopj keto ceļu, nekad nav klūdījies, pārēdies, nokritis, sasities, atkritis atpakaļ, tad zini, tā ir ilūzija un uzzinot, ka šis cilvēks arī ir tikai cilvēks, Tev var rasties sajūta – kā viņš tā drīkstēja, es taču viņam ticēju.. bet atceries vienu, tāds ir ceļs un visas izgāšanās ir sastāvdaļa, bez kuras neiztikt! Ir jābūt super spēcīgam grūdienam veselības ziņā, lai vienas dienas laikā visu mainītu, parasti tas notiek pamazām un ar kritieniem atpakaļ..bez kritieniem atpakaļ nav izaugsmes.. Atceries – kritiens uz atpakaļu IR izaugsme, ja pēc kritiena turpini savu ceļu. Praktizē šo ceļu un Tev izdosies…

1. Diena. Es zinu, ka rīt sākšu iet ketozē, tāpēc nopirku sev kūku, končas, šokolādi un citus gardumus, jo zinu, ka tos ilgi nedabūšu.. Tā saka mans prāts, bet patiesībā vēlme pēc saldumiem būs šā vai tā neatkarīgi vai tagad saēdīsies pirms starta vai nē, ja godīgi, vieglāk būs, ja pirms starta búsi mazāk saēdies, jo velme pēc salda būs mazāka, bet ja saēdīsies, lielāka. Atceries, prāts ne vienmēr saka patiesību! Prats saka – saēdies? Bet padomā loģiski, vai tas ir loģiski? Tev būs jātiek galā ar milzu velmi pēc cukura, būs, saēdoties saldumus Tu vienkārši atliec šo situāciju uz vēlāku laiku… Jo ātrāk sastapsies ar pirmo izaicinājumu, kāri pēc saldumiem, jo ātrāk tā pazudīs. Patiesībā grūtākā ir pirmā, otrā diena, pēc tam tas ir tikai periodiski, bet diezgan uzmācīgi, un kad uznāk velme pēc saldumiem – atceries – drīz pāries. Parasti tās ir 15 – 30 min., Vienkārši nogaidi vai sāc kaut ko darīt. Garlaicība ir cieši saistīta ar velmi uzēst. Sāc darboties, un zini, ka kāre pazudīs. Tā ir mākslīgi radīta programma, kura ietver mākslīgu baudu, un tā nav lieta, bez kuras cilvēks nevar dzīvot… Baudai ir jābūt, bet tā nevar pastavēt tikai no ēdiena. Kad búsi atradinājies no ēšanas baudām, tad arī varēsi bez sirdsapziņas pārmetumiem nobaudīt kādu gardu kūku, bet kamēr esi no tas atkarīgs, tikmēr tur darbojas citas programmas, kura nav labvēlīga ķermenim.

Tev ir jābūt gatavam, ka būs grūti, ka būs brīži, ka liksies negodīgi, ka nevari neko ēst saldu, ka liksies, ka tas nav priekš Tevis. Pēkšņi parādīsies domas, ka šis nav pareizi un normāli, lai gan pirms tam tā nedomāji… Būs daudz brīži, kuri centīsies Tevi nomest no ceļa, bet Tev jābūt gatavam, sagatavotam.. citādāk tas būs kā doties mežā uz mēnesi bez aprīkojuma, sagatavošanās.. ir svarīgi zināt, kas Tevi var sagaidīt, kā sagatavoties…

Vienīgais galvenais klupšanas akmens būs tavs prāts. Bieži vien ķermenis pat neprasīs cukuru, bet prāts prasīs. Prāts teiks, ka tas neder – to viņš teiks, kad paliks grūti…tāpēc atceties, grūtībās nepieņem lēmumu, nogaidi, kad paliks viegli un tad padomā vai vajag izstāties.. ja esi drošs ka vajag – tad vajag, tad izstājies, bet ja izstājies, saēdies un tad saprati, ka tomēr turpināsi ceļu – turpini un izmanto šo kritienu un kad nonāksi nākamreiz turpat, atceries šo brīdi, un nākamreiz neizstājies, kad prāts saka, ka jābeidz. Tagad tu zināsi, ka prāts ne vienmēr saka patiesību. Prātu ir viegli ietekmēt ar emocijām un tas kā mēs jūtamies..protams, šis ceļs nav rozēm kaisīts un nākas saskarties ar gribasspēku, lai kur tiktu un pratam tas var nepatikt. Prāta darbojas vienkārši – patīk, nepatīk. Grūti – nevajag, viegli – vajag! Prāts nezina, ka citreiz caur grūtībām var panākt daudz vairāk, tāpēc labi, ka mums ir iekšējais saprāts, kas sajūt, ka nav viss tik primitīvi kā prāts mēts kalkulēt. Prāts ir kalkulatīvs, tam ir vienkārši algoritmi. Prāts nespēj izskaidrot gribasspēku, prāts nespēj izskaidrot, kāpēc jāpiepūlas, tam automātiski nāk programma – grūti – nē! Tāpéc tīri klausīt prātam nevar, prātu izmanto tehniskām lietām, bet šeit jāizmanto saprāts un loģika, apzinoties ka tiekot cauri kārei pēc saldumiem, nevar būt nekas slikts, tas var pavērt tikai labāku veselību. Grūti nenozīmē slikti, grūti nozīmē, ka notiek kādas izmaiņas, kas rada pretastību, kurai jātiek pāri. Kā sportojot, pat vieglā treniņā ir brīži, kad negribas, prāts saka – ai, priekš kam?